Labdien,
Izskatot LAS AK iepriekšējos, manā prombūtnē pieņemtos dokumentus un komisijas sēžu protokolus, nākas secināt, ka šāda veida AK darbība ir pretrunā maniem uzskatiem par loģisku, mērķtiecīgu un mūsdienu apstākļiem atbilstošu Latvijas alpīnisma attīstību, it sevišķi, ja tā tādā veidā notiek LAS paspārnē. Neskaitāmās pretrunas un atrašanās opozīcijas stāvoklī izskatot svarīgus jautājumus liek man atteikties no dalības šajā komisijā. Manuprāt, būtiskākās, pat varētu teikt - LAS konceptuāli svarīgākās lietas (virzība uz UIAA un Eiropas alpīnisma organizāciju izstrādātiem standartiem) netiek atbalstītas, un konsekventi ieturētais virziens uz bijušās PSRS, tagadējās Krievijas alpīnisma sistēmu (sporta klases, brīžiem absurdi noteikumi, sporta čempionāti, "pazemināti" instruktoru standarti) man nav pieņemams.

Pēc aizsāktās diskusijas (www.adventurerace.lv lapas diskusiju forumā) varu tikai rezumēt, ka LAS būtu nepieciešams atkārtoti definēt mērķus un noteikt konceptuālas prioritātes, vienoties par attīstības plānu turpmākajiem 3-5 gadiem un pēc tā domāt par rekomendējoša rakstura dokumentu izstrādi un semināru organizēšanu. Sīkākai lielu projektu izstrādei un dokumentu gatavošanai nav lielas jēgas, un to labi pierāda nu jau trešo gadu LAS "iestrēgušais" brīvprātīgo alpīnisma instruktoru projekts. Citējot šī dokumenta projektu: "Latvijā nepieciešams izveidot vienotus brīvprātīgo alpīnisma instruktoru standartus, sekojot UIAA rekomendācijām par vienotiem standartiem MODEL TRAINING STANDARDS for Voluntary Leaders and Instructors, kas izstrādāti apkopojot 22 dažādus standartus no septiņām valstīm. Šādi standarti varētu atvieglot apmācību procesu veikšanu strādājot ar jaunajiem alpīnistiem, kā arī ieviest zināmu kārtību to organizāciju darbā, kas nodarbojas ar alpīnistu grupu organizēšanu dažāda līmeņa (t.sk. arī komerciālām) ekspedīcijām. Pieļaujot to, ka kalnos kāpšanu un arī kalnos kāpšanas zināšanu un iemaņu nodošanu nevar liegt nevienam šīs aktivitātes cienītājam, brīvprātīgā alpīnisma instruktora standartiem jābūt tādiem, kas vairāk vērsti nevis uz kādiem ierobežojumiem, bet gan uz sava veida prestižu un LAS atbalstu gan morālā, gan arī praktiskā jomā (piem. rekomendāciju līmenī, publicitātē). Šiem standartiem jābūt tiešā veidā vērstiem uz vispārēju kalnos kāpēju drošību, kā arī uz vispārpieņemtu ētisku normu ievērošanu, gan dabas aizsardzības, gan arī sportiski-ētisku principu ievērošanu. Brīvprātīgo alpīnisma instruktoru standartu izveides galvenais mērķis ir alpīnistu tehnisko zināšanu pilnveidošana, kas būtiski samazinātu nelaimes gadījumu skaitu un to izraisīto seku smagumu, kā arī kalnos kāpšanas kvalitātes uzlabošanu, ļaujot kāpējiem pilnveidoties un sasniegt aizvien jaunu alpīnisma līmeni. No četriem UIAA izstrādātajiem standartiem Latvijas situācijai pašreiz visnepieciešamākie ir: "Kalnu pārgājienu instruktori" Mountain-walking un "Alpīnisma instruktori" High-Alpine mountaineering."

Man ļoti negribētos, lai Eiropas un visas pasaules alpīnistu sabiedrībā par Latviju priekšstats būtu tāds, ka no šejienes uz kalniem brauc nemākoši un nevaroši kāpēji, un vēl jo vairāk - instruktori, kuri ir bez atbilstošas pieredzes un zināšanām, kā rezultātā ir augsta potenciālā bīstamība! Tāpēc - vienalga, vai Krievijā, vai Francijā, vai Lielbritānijā, vai tepat uz vietas, Latvijā, bet instruktoru izglītībai un atestācijai jābūt nopietnai, augstā līmenī, bez pielaidēm (un pierakstīšanām!), bez "iepriekšējās pieredzes" un "vēsturisko nopelnu" ņemšanas vērā. Uzskatu, ka LAS ir organizācija, kura ir tiešā veidā par to atbildīga.

Pieejot instruktoru sagatavošanai krietni pamatīgāk, kā to plānots darīt pēc pašreizējās LAS AK ieteiktās "shēmas" mēs - visi Latvijas alpīnisti (!) būsim tikai ieguvēji. Kāpēc? Atvainojiet, bet kas ir instruktors? Cilvēks ar lielu kalnos kāpšanas pieredzi, kurš apguvis plašu alpīnisma zināšanu un prasmju spektru, apguvis instruktora darba specifiku. Cilvēks, kurš var ne tikai mācīt vienu divus tehniskus paņēmienus, bet pārzina krietni vairāk un māk atbildēt uz citu cilvēku jautājumiem, pie tam ne tikai ar "jā/nē", bet izskaidrot situācijas, atšķirības un piemērus no dzīves. Vai šāda pieredze un prasmes var būt cilvēkiem ar trīs četru gadu pieredzi kalnos? Ļoti šaubos. Vai vecie instruktori pietiekoši labi pārzina visas jaunās alpīnisma tendences? Vai esam par to pārliecināti? Ko mēs šādā veidā, ar pašreiz pieteikto instruktoru akceptēšanu iegūstam? Nekvalitatīvu apmācību, pseido drošību, cilvēkus ar ambīcijām, bet bez pilnvērtīgiem priekšstatiem par modernu alpīnismu, bez visaptverošas izpratnes par kalniem un kāpšanu tajos... Gala rezultātā - potenciāli bīstamus kāpējus! Tādā veidā vēl vairāk cietīs visbūtiskākais alpīnisma aspekts – drošība! Gan kalnos, gan arī mācību, treniņu pasākumos.

Zināmā mērā LAS prezidents un Valde ir "politiski" atbildīgi par to, kādi dokumenti tiek LAS apstiprināti. LAS Statūti, Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā un arī citu Latvijas alpīnistu viedoklis galu galā, manuprāt, būtu pietiekošs iemesls, lai pašreizējā situācijā ar AK izstrādātajiem dokumentiem, LAS izstāšanos no UIAA u.c. sasauktu paplašinātu LAS Valdes sēdi (iespējams pat ārkārtas pilnsapulci), līdz tai atliekot visu dokumentu apstiprināšanu. Pretējā gadījumā, baidos, ka LAS pārvērtīsies par Latvijas alpīnistiem vēl mazāk kā līdz šim nepieciešamu organizāciju, kura tikai kalpo dažu atsevišķu organizāciju interesēm.

Ar cieņu, cerot uz izpratni,
Kristaps Liepiņš