LAS valdē darbojos nu jau 12 gadus un pēdējos trīs gadus kā tās prezidents. Bieži uzdots jautājums ir: „Ko man kā kāpējam var dot Latvijas Alpīnistu savienība?”(LAS). Tā ir tā pati tēma par mūsu individuālo motivāciju iestāties šajā organizācijā. Vispirms sniegšu savu skatījumu uz alpīnisma stāvokli Latvijā kopumā.

1. pieaug cilvēku skaits, kas vēlas nodarboties ar alpīnismu;
2. ar šo jauno kāpēju apmācību (saskaņā ar likumdošanu tā ir neformālā pieaugušo izglītība) nodarbojas četras organizācijas un viena privātpersona (LACA, Traverss, SIA Piedzīvojumi, IU Alpu tūre un K.Liepiņš – piedodiet, ja kādu aizmirsu)
3. tikai LACA ir apstiprināta apmācības programma
4. starp mācītājiem („instruktoriem”) ir cilvēki, kas ieguvuši instruktora zināšanas pirms daudziem gadiem un nav cēluši savu kvalifikāciju ļoti sen, ir cilvēki, kas apmāca citus balstoties tikai uz savu pieredzi un kļūdām, un ir cilvēks, kas ieguvis brīvprātīgā kalnu instruktora kvalifikāciju. Tātad kopumā ļoti dažādi cilvēki ar ļoti dažādu zināšanu bāzi.
5. secinājumi
1. mums nav vienotas iesācēju apmācību programmas;
2. un instruktoru atestācijas kritēriji (otro var saukt arī savādāk) – šie manuprāt ir divi vissāpīgākie jautājumi ne jau pirmo gadu.
6. visas robežas ir vaļā un mūsu iespējas kaut kur aizbraukt un kāpt ierobežo tikai mūsu maciņa biezums;
7. protams, ir arī vēl kāpšanas sporta nozare, kurā bez pamudinājuma cilvēki, t.s. es organizējam sacensības un ir cerība, kad kāds Latvijas pārstāvis varētu šogad arī startēt Eiropas jauniešu čempionātos.

Tātad, kāpēc man iestāties LAS, ja kāpt varu jebkur? Man ir ļoti grūti nosaukt skaidru motivāciju individuālam kāpējam, kas tikai strādā savu ikdienišķo darbu un reizi gadā dodas kalnos, kļūt par LAS biedru. Pati banālākā motivācija ir iespēja ietekmēt to, kas notiek alpīnismu pārvaldošajā federācijā, piedaloties LAS valdes vēlēšanās. Tas ir līdzīgi kā ar parlamentu un valdību – mēs dzīvojam ar tādu valdību kādu esam ievēlējuši (pelnījuši) pēdējās Saeimas vēlēšanās un nākamā iespēja kaut ko mainīt būs pēc 4 gadiem. Ja jūsuprāt LAS neko nedara, tad ievēliet tos, kas darīs vairāk, labāk un stāvoklis iespējams ievērojami uzlabosies.

Daudz vienkāršāk ir ar kāpjošām organizācijām un kāpējiem, kas realizē apmācības programmas, ved cilvēkus kalnos. Valsts ir LAS netieši deleģējusi vairākas funkcijas. Viena no tām – apstiprināt (sniegt atzinumu) apmācības programmas. Līdzdalība komisijā, kas izskatītu šīs programmas, iespējams ievērojami tās uzlabotu, ļautu ietekmēt „spēles noteikumus” un noregulēt, lai viss šai jomā darbojošās organizācijas un kāpēji apmācītu pēc vienotas sistēmas. Lai Jānītis, kurš apmācīts vienā organizācijā, ierodoties otrā nejustos dīvaini, kad viņam to pašu mācīs pilnīgi savādāk, un tad nevar saprast vai nu Jānītis ir tāds kā anekdotēs, vai instruktori ir neprofesionāli. Kopīgi apvienojot spēkus būtu iespējams uzaicināt vieslektorus un šādi daudz kvalitatīvāk veicināt instruktoru kvalifikācijas celšanu. Aktīvo organizāciju un indivīdu kopdarbība vienota mērķu labā ievērojami sakārtotu Latvijas alpīnisma sistēmu un uzturētu pašu organizāciju prestižu.
Var jau, protams, caur Izglītības un Zinātnes ministriju un citām valsts struktūrām mēģināt „motivēt” organizācijas, kas negrib iekļauties šajā kopīgajā darbā, bet vai mēs šo sistēmu nespējam sakārtot paši saviem spēkiem? Es nesaku, ka tas ir viegli, jo viedokļi ir ļoti dažādi, laika trūks visiem, bet neko nedarot nekas arī nenotiks. Pienāks brīdis, kad valsts struktūras pašas pieklauvēs pie durvīm un gribēs pārliecināties vai apmācošajām organizācijām uz to ir kādas tiesības, un vai tad mēs būsim tam gatavi? Valsts lēnām sakārtojas un mums jāspēj tai sekot.
Griežoties pašvaldībās vai citās valsts iestādēs par ar alpīnismu saistītiem jautājumiem (to pašu ledus kāpšanu uz Amatas iežiem, pasākumu organizēšanu Jumpravmuižā), Jūs uzklausīs daudz rūpīgāk, ja pasniegsiet saskaņotu LAS viedokli un runāsiet ar LAS pilnvarojumu. Tādejādi iespējams ir panākt pozitīvu risinājumu daudz ātrāk. Tieši brīžos, kad nepieciešama atbalsta vēstule, kāpēji visbiežāk atceras par LAS.
Droši vien rokot dziļāk mēs atrastu vēl citus saskarsmes punktus, ir tikai jānoliek malā savi aizvainojumi un konstruktīvi jāsadarbojas, lai kāpšana visiem kļūtu pieejamāka un drošāka.
Kāpēji - malā stāvētāji, kas nevēlas iesaistīties un ietekmēt alpīnisma pozīcijas, reputāciju Latvijā. Tādi būs vienmēr un tā ir viņu izvēle. Arī palikšana malā ir pozīcija- diemžēl bez cerībām uz kādiem uzlabojumiem!
LAS ir vadošā organizācija alpīnisma jomā Latvijā ar tiesībām vadīt un koordinēt darbu alpīnismā un klinšu kāpšanā. Protams, var radīt citu organizāciju, sadrumstalojot kāpēju saimi vēl vairāk, bet, manuprāt, LAS ir laba bāze kopīgam darbam - vajag tikai mazliet vēlēšanos pie tā pieķerties.

Ar cieņu,
Normunds Reinbergs
vienkārši LAS biedrs nr@apollo.lv 02.02.2007.