"Neatkarīgās Rīta Avīzes" 2004. gada 29. aprīļa numurā publicēta anonīma (!) aktīva hokeja līdzjutēja un alpīnisma veterāna vēstule, kurā izskan pārmetumi Latvijas Alpīnistu savienības (LAS) prezidentam un valdei par autoritatīvo vadības stilu un manipulācijām, kas tiek veiktas, lai patreizējā valde paildzinātu savas pilnvaras, kā arī par finansiālo līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, alpīnisma darba degradēšanu.

Jāsaka, ka šādas vēstules rakstīšanu gluži vienkārši gribas salīdzināt ar nelietīgu sava kalnu sasaites biedra pamešanu nelaimē, ar nodevību, kuru alpīnisti nekad viens otram nepiedod! Šādus cilvēkus vairs neciena un neaicina doties līdz kalnos. Tāda varētu būt atbildes emocionālā puse. No otras – praktiskās – skatoties, visam ir savs izskaidrojums. Skaudība, nenovīdība, neinformētība. Savādāk nav iespējams nosaukt klaju faktu sagrozīšanu, kas lasāmi anonīmā rakstītāja vēstulē.

Patreizējais LAS valdes sastāvs ievēlēts pirms četriem gadiem (2000. gada 19. februārī), pagājušā gada pilnsapulce (2003. gada 9. maijā) pagarināja valdes un prezidenta pilnvaras vēl uz vienu gadu, par to liecina pilnsapulces protokoli, kas arī tikuši iesniegti Latvijas Izglītības un Zinātnes Ministrijas Sporta Pārvaldē, kas šī gada 19. janvārī atzinusi LAS par vienīgo organizāciju, kam ir tiesības vadīt un koordinēt darbu alpīnismā un klinšu kāpšanā Latvijā, kā arī pārstāvēt valsti Starptautiskajā Alpīnisma un klinšu kāpšanas federācijā (UIAA).

Tas, ka LAS valdi dažādu iemeslu dēļ (divi no tiem – personisku!) ir pametuši trīs valdes locekļi, vēl nenorāda uz šādas valdes nespēju strādāt. Šo gadu laikā ir paveikts daudz, diemžēl ierobežotie finansiālie līdzekļi, ko LAS saņem no valsts (vidēji aptuveni Ls 800.- gadā!), kā arī nelielais LAS biedru skaits nav ļāvis realizēt daudzas ieceres. Pārmetumiem par finansiālo līdzekļu nelietderīgu izmantošanu nav pamata – to apstiprina ikgadējie LAS revidenta ziņojumi. "Parastie" LAS biedri, kas it kā netiekot informēti par līdzekļu izlietošanu, šo informāciju noklausās pilnsapulcēs, kā arī uzzina no LAS gada pārskata atskaitēm. Visu pārējā informācija par LAS atrodama mūsu interneta mājas lapā (www.climbing.lv). Ja runājam par individuālo biedru "nepamatoti augstām biedru naudām" – Ls 10.- gadā (!), tad jāsaka, ka šāds nemainīgs biedru naudas lielums LAS ir jau gandrīz desmit gadus, pie kā vainot patreizējo valdi ir pilnīgi nevietā, it sevišķi zinot to, ka biedru naudas lielumu nosaka... pilnsapulces lēmums!

Gribot vai negribot atkal esam nonākuši līdz "lielo nopelnu" dalīšanai, visticamāk - personisko "labumu" meklēšanai. Anonīmajā vēstulē minēts, ka LAS biedru skaitā nav neviena no "slavenākajiem alpīnistiem", neviena no "lielākajām kāpēju organizācijām". Kas ir "slavenie alpīnisti"? Vai tie, kurus biežāk piemin Latvijas presē? Vai tie, kuri spējuši uzorganizēt lielākas ekspedīcijas un uzkāpt virsotnēs ar "skaļiem" nosaukumiem? Vai tie, kas ir zināmi arī kaimiņvalstīs, un bez lieka skaļuma kāpj augtāko grūtību kategoriju virsotnēs? Vai varbūt tie, kas daudzos gados uzkāpuši neskaitāmās sarežģītās, grūti pieejamās virsotnēs un tagad strādā ar jaunajiem alpīnistiem? Katrā gadījumā LAS Biedru vidū ir gan vieni, gan otri, gan trešie! Juris Osis, Aldis Migla, Māris Ķuzāns, Pēteris Kūlis, Sigizmunds Grahovskis, Aleksandrs Kreicbergs, Jānis Ventiņš, Rolands Laveiķis, Jānis Ķigurs, Normunds Reinbergs un daudzi citi – viņiem visiem būtu iemesls būt "slaveniem", bet ne tādā veidā, kā to izprot anonīmās vēstules rakstītājs...

Un vēl – anonīmajā vēstulē minētas organizācijas, kas "organizējušas interesantākos un Latvijā atzinību guvušos pasākumus (LUTK, Kalnu Fonds)", kas nav LAS kolektīvie biedri, bet tomēr alpīnistu vidū ļoti labi pazīstamas. Diemžēl – arī visai bēdīgi! Visu cieņu tiem sasniegumiem, ko daži Latvijas alpīnisti (Teodors Ķirsis, Imants Zauls, Ilgvars Pauls) sasnieguši zem LUTK un Kalnu Fonda (kas būtībā ir viena un tā pati organizācija, kuru vada Aivars Kozickis, kas savulaik žurnālā "Klubs" solījies "nopirkt" visus Latvijas alpīnistus) karoga. Teodors Ķirsis, Imants Zauls, Ilgvars Pauls neapšaubāmi ir (!) Latvijas alpīnisma "zelta fonds". To diemžēl nevar teikt par minētajām organizācijām, kuru darbība vienā otrā pasaules kalnu rajonā bijusi par iemeslu Latvijas alpīnistu godaprāta apšaubīšanai (piem. nesamaksātu rēķinu "epopeja" ar pasaules alpīnistu vidū labi zināmo Dienvidamerikas ekspedīciju aģentūru "Aconcagua Trek").

Tā kā, lai man piedod šis "aktīvais hokeja līdzjutējs un alpīnisma veterāns", bet diez vai es kādreiz ar šādu "anonīmo" cilvēku ietu kalnos...

Kristaps Liepiņš
alpīnisma instruktors
Latvijas Alpīnistu savienības prezidents