2007. gada 20. janvāris
Rīgas Sporta muzejā izstāde Ceļš uz virsotni. Latvijas alpīnismam - 50.
Aicinām šo izstāti apmeklēt no 20.janvāra vēl līdz 15. novembrim
Muzeja adrese: Alksnāja ielā 9, Rīgā Latvijas alpīnismam – 50 gadi!
Apraksts par izstādes atklāšanu sk.šeit www.easyget.lv
Sporta muzeja darba laiki: Otrdien-piektdien : 10:00-17.00
Sestdien: 11:00-16:00
Pirmdien-svētdien: slēgts

Lai gan Latvija nav kalnu zeme, arī šeit jau daudzus gadus ir sastopami cilvēki, kuru lielākā aizraušanās ir kāpšana kalnos tās visdažādākajās izpausmēs – no pastaigām pa kalnu takām līdz centieniem pieveikt pasaules visgrūtāk aizsniedzamās virsotnes un klinšu sienas. Kurš un kad bija pirmais Latvijas kāpējs un kas vispār ir uzskatāms par “īstu” kalnos kāpšanu, par to vēl var strīdēties, bet par alpīnisma kā plašam cilvēku lokam pieejama sporta un atpūtas veida sākumu Latvijā tiek uzskatīts 1956. gads, kad Kaukāzā Baksanas ielejā norisinājās Latvijas 1. alpiniāde – pasākums, kas iezīmēja pagriezienu Latvijas alpīnisma vēsturē. Līdz tam saskaņā ar padomju laikos pastāvošajiem noteikumiem iespējas kāpt virsotnēs bija tikai ierobežotai sportistu elitei, kas ieguva ceļazīmes uz alpīnistu nometnēm. “Parastam mirstīgajam” nācās aprobežoties ar pastaigām pa tūristu takām un virsotņu vērošanu pa gabalu.

1955. gadā Latvijā jau bija vairāki desmiti aktīvu alpīnistu, kas vēlējās iesaistīt šajā sporta veidā arī savus draugus, bet pastāvošā alpīnisma sporta sistēma nespēja nodrošināt tik daudz ceļazīmju uz alpīnistu nometnēm. Tādēļ grupa drosmīgu un iniciatīvas bagātu cilvēku ar Gvido Saksu priekšgalā uzņēmās noorganizēt kopīgu kalnu pasākumu Elbrusa rajonā, kurā varētu piedalīties katrs kāpt gribētājs, īpaši iesācēji. Ar lielu darbu ideja tika veiksmīgi īstenota un deva iespēju līdz tam neiedomājamam cilvēku skaitam uzkāpt skaistajās Kaukāza virsotnēs, tai skaitā Elbrusā. Kopš tā laika 1956. gads tiek uzskatīts par Latvijas alpīnisma dzimšanas gadu.

“1956. gadā no 10.jūlija līdz 26.jūlijam Baksanas ielejā uzturējās 87 Latvijas 1. alpiniādes dalībnieki, no kuriem 74 kalnos bija pirmo reizi. Elbrusa austrumu virsotnē (5621m, 2A) uzkāpa 24 cilvēki. Pirms tam iesācēji izgāja Gumači (3540m, 1B) un Koiavganauša (3499m, 1A) kalnu pārejas un uzkāpa Gumači virsotnē (3805m, 1B). Tie, kuri jau bija saņēmuši nozīmi “PSRS alpīnists”, uzkāpa Koiavgana (3897m, 1B) un Viatau (3817m, 2A) virsotnē,” vēsta grāmata “No Oliņkalna līdz Everestam”.

Kopš Latvijas alpīnisma pirmsākumiem mainījies daudz kas – kāpēju paaudzes, ekipējums, pieejamie kalni, uzskati par pareizu kāpšanas tehniku un daudz kas cits. 50 gadu laikā Latvijas kāpēji stāvējuši gan Everesta un citu astoņtūkstošnieku virsotnēs, gan pieveikuši ļoti sarežģītus maršrutus, gan uzkāpuši jaunās virsotnēs un maršrutos kā pirmie. Starp citu, vai zinājāt, ka pasaulē ir gan augstkalnu virsotne “Latvija”, gan klinšu kāpšanas maršruts “Latvija”?

Pēdējos gados Latvijā plaši attīstījies arī kāpšanas sports – kāpšana pa mākslīgi veidotām klinšu sienām; jaunieši jau paspējuši piedalīties un gūt ievērības cienīgus rezultātus starptautiskos kāpšanas sporta čempionātos.