Katru gadu LAS deleģēts pārstāvis (vai divi), dodas uz British Mountainiering Council (BMC) (vai citu organizāciju) rīkoto mītiņu, pārstāvēt Latviju. Šādas sanāksmes notiek reizi gadā - vasarā vai ziemā.

2011. gadā uz Lielibritāniju devās Baiba Zāle (apraksts skatāms šeit), 2010. gadā turp devās Aiga Briežkalne (apraksts skatāms šeit). 2012. gada ziemā turp dosies Kārlis Bardelis un Mihails Tomsons (apraksts noteikti sekos). "Kas neriskē, tas nevinnē", tas būtu atbilstošs teiciens, attiecināms uz šāda veida pasākumiem, jo nezināmais biedē, bet, kas uzdrošinās, tas ir tikai ieguvējs! Varbūt izlasot šos aprakstus, arī Tev radīsies vēlme un drosme, ko tādu pamēģināt nākamreiz?!

LAS pirmo reizi piedāvā iespēju sekot līdzi mūsu kāpēju (Kārļa Bardeļa un Mihaila Tomsona) gaitām Skotijā LIVE (22.01.-29.01.12.)! Seko līdzi jaunākajai informācijai šeit!

22.01.12.

Mihails: Esam uz vietas, paēdām, pec stundas būs breefings, kur tiks apspriesti plāni uz nedēļu, katram no viesiem tiks noteikts hosts - vietējais alpīnists, ar kuru tiks staigāts un kāpts, detaļas un bildes vēlāk! ;) Nets ir, bet tāds neātrs :D

Kārlis: Skotija sagaida ar ļoti raksturīgiem laikapstākļiem - šonedēļ fiksēts vējš 180 km/h. Hosti visiem sadalīti, rīt pie ieročiem! +)

23.01.12.

Kārlis: Mans hosts ir čalis ar 30 gadu kāpšanas pieredzi, šodien tāda taustīšanās, ei nu sazin...

Šodien kāpu Hidden chemney un Hidden chemney direct, rīt iesim uz ledus maršrutiem, šeit tie ir ļoti plāni :)

Mihails: Kārlis vēl apkārt skraida, viņam citas bildes būs vēl, viņš ar savu hostu partneri ņemas, grib kaut kādu trako maršrutu rīt iziet! Mēs ar manu hostu izkāpām šodiem dažus maršrutus, bet laika apstākļi ir nežēlīgi un tādas klintis es vāl neesu redzējis, šie skoti ir traki, ka izdomajuši ziemas kāpšanu mixu uz klintīm, uz kurām veidojas ledus kartiņa stundu laikā, nežēlīgi pūš vejš un ledus nav tāds pats, kā visur pasaulē, tas ir kā saka  - refrozen snow, vai kristlizētie nokrišņi un mitrums. Dienas nogalē acis un seja sāp, cerams, organisms izturēs un nebastos, jo tādā pašā stilā jāturpina tālāk! :)
Lai Jums labs vakars Rigā!

24.01.12.

Mihails: Sveiciens no ledus-elles :)
Otra kāpšanas diena sagaidīja ar nežēlīgiem laika apstākļiem, vēja brāzmas uz maršrutiem rauj nost no sienas, dažiem ir paveicies kāpt no vēja aizsargātus maršrutus, citiem un arī man nav paveicies. Vējš maršruta sākumā rauj nost no sniega nogāzes zem klintīm smalko ledus pulveri un paceļ to uz augšu visa multipitča maršruta garumā, vietēji sauc šo par glass powder (stikla pulveris), tas nežēlīgi kairina acis, brilles sasalt momentāli, tajos orientēties visai grūti, sanāk kāpt un laiku pa laikam aizvērt acis, kad kārtējā brāzma nāk virsū, sniegs un ledus no maršruta, ko izsit ar cirtņiem un dzelkšņiem lido uz augšu tieši sejā :) Vakardienas laika apstākļus mans Hosts neizturēja un saslima, šodien biju kopā ar citu Hostu un džeku no Norvēģijas, dabūju izkāpt maršrutu, kam tehniskā kategorija 5, kas kopā ar laika apstākļiem bija laikam vistrakākais piedzīvojums šajā ziemā :)
Skotijā laiks mainās visai strauji un rīt sola atkusni, kas nozīme, ka bildēs redzamās ainas paliek pilnīgi melnas dienas laikā un Winter Scotisch Climbing beidzas pilnīgi! Atpūtīsimies laikam 1 dienu, jo jāatgūst veselība ceturtdienai, kad sola atkal ziemu! :)

Rit sakarā ar atkusni un "sliktajiem laika apstākļiem" brauksim uz klintīm, kur ir sagatavotas trases draitūlingam, trenēsimies tur! Bet vakarā jau atsūtīšu, kā mums gāja reali! ;)

Kārlis: No rīta ejot uz maršrutu vēja ātrums bija ap 50 km/h, redzamība dranķīga, tāpēc hosts nolēma, ka neiesim uz Hell's Lum, bet kāpām Fluted Buttress Direct, kur augšā uz plato vējš spēlēja stabulēs heavy metal :) Pēc kompasa Gerijs noteica virzienu uz Hell's Lum, parādīja ar roku, kur apmēram pēc 10 metriem bija tikai balta siena-mākonis. Saku viņam: "so, lets go there!" Šis tikai pasmējās par mani un turpināja noteikt virzienu uz noeju. Laba diena, piesārtusi seja un labs angļu humors ;)

25.01.12.

Mihails: Kā jau bija plānots, sakarā ar laika apstākļiem, ziemas kāpšana klintīs nebija iespējama, un diena bija veltīta DryToolingam, kā arī atpūtai no otrdienas cīņām. Stundas braucienā no bāzes, netālu no autoceļa, mežā atrodas klintis un alas ar sagatavotiem maršrutiem, kur visi gribētāji varēja pilnveidoties šajā specifiskajā kāpšanas stilā, pa to laiku es paspēju kopā ar Spānijas delegācijas pāri Davidu un Heike ar mašīnu apbraukt pa ceļiem Craingorm kalnu rajonu, kur mēs arī kāpām 2 dienas, rīt ir plānots braukt tālāk un augstāk Ben Nevis rajonā, kas ir visaugstākais kalns Skotijā! Bet par to jau rītdien pēc veiksmīgas atgriešanās no maršrutiem!

Kārlis: Šodien kalnos pārāk stiprs vējš, pat vietējie negāja kāpt, tāpēc tika saorganizēti busiņi uz stundas attālumā esošo drytoolinga vietu. Iesaucām to par wettoolingu, jo klintis bija slapjas un ik pa laikam smidzināja lietus. Sākumā kāpu vienkāršākus maršrutus un dienas beigās - saldajā ēdienā M7 maršruts, kurš redzams bildēs.

26.01.12.

Mihails: Jauna diena, jauni iespaidi! Šodien bija ieplānots Ben Nevis, tomēr naktī prognozes tika precizētas, un plāni koriģēti. Sešos no rīta sāka organizēties grupa no 2 mikroautobusiem, lai nepilnas 2 stundas brauktu uz citu kalnu rajonu, kur pašā augšā solīja vairāk ziemas kāpšanai atbilstošu laiku. Pa laimi vairāk kā pusi no ceļa augšup no parkinga varējām paveikt ar vietējas slēpošanas trases pacēlājiem. Tālāk līdz glābšanas stacijas stundas laikā uzkāpām, bet kā apliecināja vietējais darbinieks, prognozes nenostrādāja un uz kalna pūš ap 50km/h un sniega kārta palielinājās katru minūti, redzamība ap 50 metriem. Pie stacijas būdiņas grupa sagatavoja ekipējumu un devās pa sniega plato pie lieliskas sniega karnīzes, pāri kurai bija jānolaižas pa lielo kuluāru uz sniega nogāzi, tad traversējam zem sienas maršrutu meklējumos, kas bija izvelēti un atrasti ar Guidebooku palīdzību. Šis bija lielisks piedzīvojums pats pa sevi, ņemot vērā, ka šim rajonam sakarā ar nepareizo prognozi nebija arī lavīnas brīdinājuma ziņojumu, jau pie mikroautobusiem dienas nogalē uzzinājām, ka vienai grupai no mūsējiem nepaveicās un tie dabūja pavizināties nelielā lavīnā, par laimi bez upuriem tika ārā! Izkāpu ar savu jauno hostu Davidu Gerrardu iespaidīgo 4. kategorijas maršrutu ar kārtējo nosaukumu, kurus nekad nevaru atcerēties :) Ledus dažos pitchos ir 80-90 grādi, no augšas visu laiku birst ledus gabali un sniegs, un izkāpšana atpakaļ uz plato pāri jau minētai sniega karnīzei paliks atmiņā noteikti! :)

Kārlis: BEIDZOT! Tā es jutos šodien, jo beidzot bija tika auksts, vējains un "skotisks", cik man bija stāstījuši. Bijām netālu no Ben Nevis, Aonach Mor sekotorā. Laika ziņās solīja ap 10 mph vēju, bet bija ap 50-60 mph, tas rāva līdzi sniega vērpetes un stacijā karājoties pie sevis klusām gavilēju... labākā kāpšanas diena Skotijā līdz šim. Rīt gluži Alpiem cienīgs starts - 5.30.

27.01.12.

Kārlis: PIRMO REIZI. Jauna sērija seriālā "kad Tev pēdējo reizi bija pirmā reize", lūk, man tā bija šodien, jo nekad vēl līdz šim nebija nācies atkāpties no maršruta tā nekondīcijas dēļ. Diena sākās izcili - virs Ben Nevis zilas debesis, rets gadījums. Iecerēts klasisks maršruts - Point Five Gully. Nekad neesmu kāpis šo maršrutu un tas, ka pirmajā 50 metru virvē varēju izmantot vienu (!!!) drošināšanas punktu mani īpaši nemulsināja, ledus kvalitāte gan šķita riktīgs draņķis - iecērtot cirtni un noslogojot tas vēl vismaz pusmetru uz leju iegriežas sniega&ledus virskārtā. Stacija gana laba… veci klinšu āķi sasieti kopā ar dažādas kvalitātes virvēm vieš uzticību un notur arī Gerija noraušanos kāpjot kā otrajam, kurš piekāpjot diezgan pārliecinoši argumentē par ledus kvalitāti, par drošināšanas punktiem. Man ir grūti iebilst pret to, jo viņam ir 30 gadu kāpšanas pieredze un šo maršrutu viņš ir kāpis solo. Piedāvāju, ka kāpšu visu maršrutu, kā pirmais un, ja viņš nevar tikt augšā, lai ņem manu ropeman, jo nevarēju samierināties ar to, ka jāatkāpjas - laiks taču ideāls!!! Gerijs: "tā būs krāpšanās, ja kāpšu ar ropeman Point Five Gully". Neko darīt, atkāpāmies.

Mihails: Pirms divām dienām viens visai pieredzējušais kāpējs Simon Richardson, kurš ir autors vairākām Skotijas kalnu Guidebook grāmatām, teica mums, ka viena no sastāvdaļām veiksmīgas ziemas kāpšanas formulā ir... "ability to deal with the failures", kas ir spēja sadzīvot ar neveiksmēm. Šodien bija ieplānots tomēr tikt uz Ben Nevis reģionu, bet jau vakar pamazam man kļuva skaidrs, ka mans organisms negrib vairs ar mani sadarboties, paliku bāzē ar temperatūru un galvassāpēm. Savukārt dienas nogalē arī no tiem, kas bija aizbraukuši kļuva skaidrs, ka neskatoties uz labiem laika apstākļiem, maršruti bija sliktā kondīcijā un daudziem tas attiecīgi neļāva tos paveikt. Lai nesēdētu bāzē, nolēmu dzīt slimību ārā no miesas ar trekkinga palīdzību, devos augšup pa nacionālajā parkā ieleju, ļaujot sev iedvesmoties no vietējam ainavām. Skotijas Highland daba apbur, īpaši, kad laiks dāvina dažas stundas bez lietus un miglas! Šoreiz man ir paveicies, sūtu Jums dažas bildes. Pievakarē jutos jau krietni labāk, kas nozīmē, ka rīt dodamies uz tuvāko Cairngorm rajonu, kuram ir labas prognozes!

28.01.12.

Mihails: Sestdiena! Vakar izdevās atjaunoties un no rīta devāmies uz tuvāko kalnu rajonu ar skaidri izteiktu vēlmi pavadīt dienu rezultatīvi! Laiks šodien pārsteidza pat vietējos kāpējus, jo jau atbraucot uz vietu varējām redzēt kalna virsotnes un jau pēc 2 stundām caur mākoņiem uzspīdēja saule, vējš arī minimāls, temperatūra - stabili mīnusā! Pēc vietējo vārdiem šeit mēdz būt kādas 5 dienas gadā ar tādu laiku! Ņemot vērā, ka šodien ir sestdiena un laiks ir nenormāli atraktīvs kāpšanai, ielejā varējām redzēt armiju no vietējiem kāpējiem, kas vienmērīgi izklīda pa perimetru savu maršrutu meklējumos! Esam izvēlējušies maršrutu Red Gully, miksētais maršruts. Ledus ir plāns, kas padara kustību mazliet sarežģītāku! Tomēr tik labos laika apstākļos paveicam to ātri un tīri! Sajūtas vienreizējas! Izkāpjot uz plato, saule sāka spīdēt, kā slēpošanas kūrortu reklāmās, un sapakojot dzelžus un virves, esam nolēmuši izmantot reto izdevību un uziet uz Cairngorm virsotni, no kurienes paveras fantastiskie Highland kalnu skati, redzamība bija līdz pat jūrai. Cairngorm virsotne ir atzīta par visvējaināko vietu Skotijā, vēji te sasniedz līdz pat 150 jūdzēm stundā, un šodien vēja nebija nemaz... var tik iedomāties, cik reti tas novērojams šeit! Palaimējas šo brīnumu izjust! Pēc pusstundas devāmies ceļā uz leju civilizācijas virzienā! Šodien ir ieplānots noslēguma tušiņš bāzē, mums ar Kārli piecos naktī jau jādodas uz Invernesu, lai tālāk ar diviem reisiem tiktu uz Rīgu.

Kārlis: Sestdien pilnīgai emociju gammai, noslēdzot Skotijas ziemas kāpšanas kursu, izvēlējāmies sarežģītāku, grūtāk nodrošinātu (VI,6, 60m) maršrutu ar nemazāk svarīgu nosaukumu - Head hunter! Pieejā vērojot maršruta līniju šķiet īzī. Izlasām aprakstu, kurš visai skopi apraksta grūtības pakāpi, Gerijs uzvelk siltāku jaku, jo stacijā būs jāstāv ilgi - pēc viņa vārdiem - "they don't give grade six for nothing"; es uzsāku kāpt un pēc pirmajiem metriem saprotu 'real deal'. Vietas drošināšanas punktu izveidei nākas izkasīt un gadās arī tādas vietas, kur nav, vienkārši nav nekādas iespējas ne ielikni, ne heksu, ne frendu iestūķēt. Jūtu, reti draņķīga vieta - viss gluds, dzelkšņi spolē un iecirsties akmenī neizdodas... jātiek kaut kā pāri, bet ne par milimetru. Meklējot nākamo aizķeri, sasalušu sūnas, zāles kumšķi, ledus kārtiņu, vienalga ko, lai tikai tiktu tālāk, skrāpējos ar cirtni augstāk, mēģinu iecirst... rāviens - LIDOJU... woop, esmu ar galvu uz leju, kājas gaisā un atsitos ar muguru pret klinti, miers. Neko nesalauzu! Veiksmīgi! Domāju jau par to, ka atpakaļ tajā pašā vietā ar tik pat lielām izredzēm norauties negribas atrasties, sasodīti negribas, bet ļoti ātri tieku atpakaļ, lidojums bija apmēram 8 metri. Jāmēģina vēlreiz, jā, izkāpju to vietu un turpinu, visas virves garumā nav ne kripatiņas atslābuma un pārkāpjot sniega karnīzei, izeju uz plato - fantastiska gandarījuma sajūta, Gerijs arī sajūsmā, kad uzkāpjot augšā viens otram paspiežam roku saka - that was outstanding!!!
Nokāpjot pie maršruta sākuma, pa kuluāru, pie klints saņemam ziņu, ka vienai no mūsu mīta dalībniecēm nav paveicies, arī kritiens, bet vēl garāks - ap 10 metru un piezemēšanās ar muguru uz plaukta. Neticu, bet tas ir noticis ar kanādieti, vienu no labākajām ledus kāpējām pasaulē - Jen Olson! Sasodīts! Tiek organizēta nolaišana līdz sniega nogāzei, plauktiņa izciršana, lai sagaidot glābēju helikopteri, ir kur novietot cietušā transportēšanai paredzētās nestuves. Jen ir stipra, uzturam viņu labā omā ar jokiem un viņas pašas iecienītu frāzi par sevi - Everyone I know is getting married or pregnant, I'm just getting more awesome! Glābšanas operācija paveikta, Jen aizlido uz slimnīcu visi pārējie dodas uz Glenmorlodge bāzi, kur vakara gaitā saņemam labas ziņas - lūzumu par laimi nav un viss būs kārtībā! Prieks, ballīte, dejas, sarunas par nākamajiem kāpieniem, absolūts come together! Aizraujoša nedēļa, par kuru sakām paldies BMC un LAS. Sekos arī plašāks apraksts, bet skaidrs ir viens - Skotija ziemā, to nevar izstāstīt - to ir jāpiedzīvo! Bildēs maršruts Head hunter, vieta, no kuras lidoju, kritiena brīdis un Jen glābšanas operācija.