Pastāvīgas vērtības jeb Latvijas Alpīnistu savienība.

Latvijas Alpīnistu savienību tika nolemts izveidot 1990. gada Alpīnisma federācijas plēnumā. 1991. gadā sākās mēģinājumi apvienot visus Latvijas kalnā kāpējus vienā organizācijā. Zināmā mērā tas noslēdzās 1993. gadā, kad zem Latvijas Alpīnistu savienības kā pamatorganizācijas tika apvienoti gan alpīnisti, gan kalnu tūristi, gan klinšu kāpēji, gan pārējie kalnu mīļotāji.

 Pašlaik ir radusies doma, ka Latvijas Alpīnistu savienībai būtu jāmaina nosaukums. Vai tas vispār ir jādara un kāds tad būtu iespējamais jaunais biedrības nosaukums - tie ir jautājumi uz kuriem šobrīd bez savstarpējiem aizvainojumiem būtu jāatbild, tie būtu plašākā iesaistīto lokā jāizrunā un jāapspriež un beigās jārod arī pareizās atbildes un risinājumi, ja tādi būs nepieciešami.

 Latvijas Alpīnistu savienībā kā vairāku sporta veidu federācijā, pašlaik ir apvienoti trīs sporta veidi - alpīnisms, kāpšanas sports un sporta tūrisms. Alpīnisms, kura vēsture sniedzas pāri gadsimtiem, jo par modernā alpīnisma vēsturi tiek pieņemts uzskatīt 1786. gadu, kad Žaks Balmā un Mišels Gabriels Pakards uzkāpa Monblāna virsotnē; kāpšanas sports, kurš iesākumā kā klinšu kāpšana zināmā mērā atdalījās no alpīnisma pagājušā gadsimta 50-jos gados, kļuva populāra 70-jos un 80-jos gados, līdz kā atsevišķs sporta veids tika atzīta un iekļauta 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs; sporta tūrisms, par kuru ar dažādiem nosaukumiem mēs varam runāt jau vismaz pēdējos piecdesmit gadus, bet kurš kā atsevišķs sporta veida pastāv Latvijā tikai pēdējos desmit gadus.

 Latvijas Alpīnisma savienības nosaukuma maiņas idejas autors min vairākus iemeslus, kāpēc šobrīd būtu jāmaina mūsu federācijas nosaukums. Kā viens no nosaukuma maiņas iemesliem tiek minēts tas, ka liela daļa Latvijas Alpīnistu savienības darbības ir veltīta kāpšanas sportam. Tā ir taisnība, kuru nav iespējams apstrīdēt. Taču vadoties no šādu iemeslu minēšanas mēs varētu nonākt pie situācijas, kad, piemēram, Latvijas Slēpošanas federācija, kura sevī apvieno veselu četrus olimpiskos sporta veidus - kalnu slēpošanu, distanču slēpošanu, tramplīnlēkšanu un snovbordu, varētu saukties jebkura no šiem atsevišķiem sporta veidu vārdiem vai pat vēl kaut kā pavisam neiedomājami. Tāpat kā iemesls tiek minēts tas, ka nosaukuma maiņa mums palīdzētu skaidrot, ko mēs darām. Manuprāt ne jau nosaukums ir tas, ko mēs darām, ko mēs pārstāvam vai kādas vērtības mēs popularizējam. Cilvēki, viņu sasniegumi, mūsu domas un idejas, mērķi ir tas, kas raksturo jebkuru organizāciju. Un neraugoties uz to , kāds ir organizācijas nosaukums, tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, ko un kā mēs stāstām un rādām uz ārpusi, sabiedrībai un masu mēdijiem, Izglītības un zinātnes ministrijai, politiķiem un ierēdņiem. Tāpat arī jāatzīmē, ka pats par sevi vārds "alpīnisms" jau sabiedrībā nav ar negatīvu noskaņu un šī vārda lietošana nenes sevī neko negatīvu vai noliedzamu. Tāpat arī, ja mēs apskatām kā iemeslu to, ka šobrīd Latvijas Alpīnistu savienība nevarētu dēļ nosaukuma iestāties IFSC, tad šajā gadījumā nākas konstatēt to, ka mēs jau esam šīs starptautiskās federācijas biedri un es vēl ne esmu dzirdējis tādu gadījumu, kad kāda starptautiska organizācija liktu mainīt kādam savam jau esošam biedram nosaukumu tikai tādēļ, lai piemērotos kaut kādiem jaunākiem, pēdējā laika noteikumiem.

 Papildus mēs varētu runāt par dažiem citiem nepieminētiem nosaukuma maiņas aspektiem.

 Pirmkārt - federācija vai savienība. Abu vārdu etimoloģiskā nozīme ir stipri līdzīga. Tāpat ja mēs skatāmies uz Latvijas Sporta federāciju padomes biedru nosaukumiem, tad redzam, ka no 95 LSFP biedriem vārds "federācija" nav atrodams 25 biedru nosaukumos. Nemaz jau nerunājot par to, ka vārds "savienība" ir tādu lielu un nozīmīgu sporta veidu federāciju nosaukumos kā Latvijas Vieglatlētikas savienība, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Tenisa savienība. Tāpat arī Latvijas normatīvajos aktos nav noteikti nekādi ierobežojumi kā būtu jāsaucas kāda sporta veida federācijai. Līdz ar to mainīt organizācijas nosaukumu no "savienības" uz "federāciju" pašlaik nav ne vajadzīgs, ne arī nepieciešams.

 Otrkārt - izmaksas un darba/laika resursi. Jebkuras nosaukuma maiņas ietver sevī gan finansiālus izdevumus, gan laiku, lai veiktu visas nepieciešamās darbības. Tāpat arī kādam ir jāizdara viss, lai nosaukuma maiņu īstenotu dzīvē. Vai nebūtu labāk, ja mēs visus šos resursus ieguldītu vismaz vienu sacensību vai pasākuma izveidē? Tas ir jautājums uz kuru atbilde ir tikai Latvijas Alpīnistu savienības biedru rokās.

 Treškārt - organizācijas nosaukuma (brenda) maiņas nepieciešamība un ieguvumi. Vai tiešām šobrīd esam nonākuši punktā, kad mūsu organizācijai, kura saucas "Latvijas Alpīnistu savienība" ir nepieciešams mainīt nosaukumu? Kādi mērķi ar to tiktu sasniegti? Kādi būtu mūsu ieguvumi un zaudējumi? Gandrīz ne uz vienu no šiem jautājumiem es nevaru atbildēt pozitīvi. Pat vēl vairāk - pēc nosaukuma maiņas vai tā sauktā rebrendinga rastos pilnīgi jauna situācija, kad neviens nezinātu un nepazītu jauno nosaukumu un varētu rasties pat pilnīgi absurdas un nesaprotamas situācijas. Līdz ar to iespējamie zaudējumi varētu būt daudz reizes lielāki par nezināmajiem ieguvumiem.

 Noslēgumā vēlētos teikt, ka visa augšminētā sakarā esmu pārliecināts, ka pašlaik pilnīgi noteikti nav pienācis tas brīdis, kad mūsu organizācijai būtu jādomā par nosaukuma maiņu. Pilnīgi iespējams, ka kādreiz tāds brīdis pienāks, taču tad mēs redzēsim un zināsim kamdēļ tas ir nepieciešams, kas ar to tiks sasniegts un kādi no tā būs mūsu ieguvumi. Vai arī citiem, dižu domātāju vārdiem sakot, pašreizējo ierosinājumu mainīt mūsu biedrības nosaukumu es varētu raksturot nevis kā "Pastāvēs, kas pārvērtīsies" (J.Rainis), bet gan "Vairāk skaņas nekā vērtības" (Seneka).

 Mihails Pietkevičs, /Latvijas Alpīnistu savienības prezidents/

Nav komentāru

Komentēt