Alpīnisti no vairākiem kāpšanas klubiem pavada aktīvu leduskāpšanas nedēļu Norvēģijā

Latvijas alpīnistu vidū aizvien populārāki kļūst ledus kāpšanas braucieni gan uz Norvēģiju, gan Alpiem un Tatriem, kur tie izkopj savas prasmes kāpšanā ar ledus ekipējumu pa sasalušiem ūdenskritumiem. Februāra vidū uz Rjukanas apkārtni Norvēģijā bija devušies 15 alpīnisti no klubiem "Kāpšanas tornis", "Traverss" un "Liepāja".

Kāpēji Atis Šteinbergs ("Kāpšanas tornis") un Ivans Oļeičenko ("Traverss") izkāpuši īpaši sarežģītu ledus krituma maršrutu Haugsfossen, kura grūtības kategorija ir WI6.

Atis Šteinbergs saka, ka ledus kāpšana prasa lielu iekšējo mieru un nosvērtību. "Laikapstākļi bija perfekti un ledus bija kāpšanai ļoti atbilstošā kondīcijā. Iespaidīgais Haugsfossen maršruts bija jauna pieredze."

Ivans: "Šī bija apbrīnojama un unikāla pieredze! Haugsfossen ir ūdenskritums, kas nekad īsti nesasalst  - zem ledus virskārtas visu laiku turpina plūst lielas ūdens masas, radot nepārtrauktu leduskrituma vibrāciju un dūkoņu."

Šogad tas sasalis pilnībā, lai upe atklātā veidā uz leduskrituma nebūtu redzama. Taču to dzirdēt var, un arī redzēt caur plānu ledus kārtu ūdenskrituma augšdaļā.

Ata un Ivana vadībā izmēģināt spēkus uz Haugsfossen izdevās vēl dažiem kluba "Traverss" pārstāvjiem.

Gan veiksmīgā Haugsfossen maršruta izkāpšana, gan pārējo leduskāpšanas aktivitāšu kopējais fons raisīja Ivanam pozitīvas pārdomas par Latvijas kāpēju sagatavotību uz ledus.

Ivans: “Leduskāpšanas popularitāte Latvijā un Igaunijā strauji attīstās - ar katru gadu ar to nodarbojas arvien lielāks cilvēku skaits. Ir iezīmējusies tendence arī uz garo maršrutu kāpšanu. Ja pirms dažiem gadiem pārsvarā tika kāpti viena posma (single pitch) maršruti, tad šogad katru dienu vismaz 3, citreiz pat 4 un 5 Latvijas un Igaunijas sasaites strādājušas uz dažādiem daudzposmu (multi-pitch) maršrutiem vienlaicīgi. Pagaidām cilvēki akumulē pieredzi pārsvarā uz relatīvi viegliem maršrutiem, liekot akcentu uz  komandas darba efektivitātes uzlabošanu, korektu un ātru darbu stacijās, saglabājot ļoti augstu kļūdu tolerances robežu.

Tajā pašā laikāvēlos attīstīt leduskāpšanas popularitāti arvien tālāk un gribu celt leduskāpšanas līmeni Latvijā. Man sagādā īstu prieku sarežģītu un izaicinošu maršrutu kāpšana. Šogad bija izcili laikapstākļi, kas ļāvuši ar diezgan lielu drošības rezervi izkāpt Haugsfossen. Ir jāsaprot, ka WI6 kategorija nozīmē ne tikai fiziski grūtu kāpšanu, bet arī augstu risku, jo ledus kvalitāte ir slikta un ir jābūt labai izpratnei un prasmei to korekti novērtēt. Kā arī drošināšanas organizēšana ir ļoti izaicinoša, sarežģīta un pat ne visos maršruta posmos iespējama.

Sākotnēji tika plānots to kāpt divatā ar Ati, ar kuru esam sastrādājušies iepriekšējā gadā. Bet vairāku negaidītu apstākļu sakritības dēļ tika pieņemts lēmumu šo maršrutu kāpt 4 cilvēku sastāvā, kas nozīmēja papildus atbildību, lielākus riskus, mazāku kļūdu toleranci.

Maršrutu izkāpām bez īpaši atzīmējamiem notikumiem. Man tas nebija pirmais šīs grūtības līmeņa maršruts, bet šobrīd uzskatu ka tas ir visskaistākais šīs kategorijas maršruts no izkāptiem. Šoreiz man ļoti patika strādāt lielā komandā, jo tehniski visi dalībnieki bija izcili sagatavoti, katrs zināja, kas tagad jādara, un kopumā bija forša un pozitīva komandas darba sajūta. Savukārt komandas biedriem bija iespēja klātienē paskatīties un izjust, ko nozīmē WI6 maršruta sarežģītība.

Jāatzīmē, ka kopumā maršruti šajās kategorijas ir diezgan liels retums - piemēram, Rjukanā tādi maršruti ir tikai 5, no kuriem 3 faktiski nekad neveidojās un pēdējo reizi tika izkāpti ļoti daudzus gadus atpakļ.”

Īpaša pieredze šajā braucienā bija arī gados  jaunajam ledus kāpējam Aldim Jānim Pivaram no "Kāpšanas tornis". Trijnieka sasaitē kopā ar Ati Šteinbergu un "Traverss" pārstāvi Mihailu Tomsonu tika izkāpts estētiski ļoti skaistais WI5 kategorijas maršruts Sabotorfossen. Par šo maršrutu leģenda stāsta, ka Otrā Pasaules kara laikā šī leduskrituma līniju norvēģu sabotieri izmantoja ļoti nozīmīgā pretošanās kustībā. Tā arī radies maršruta nosaukums - Sabotieris. Kopā ar “Kāpšanas torņa” biedriem Aldim izdevās izkāpt vēl tādus WI5 kategorijas maršrutus kā Swiss Army un Vemorkbrufoss Vest.

Aldis: "WI5 kategorijas maršruti ir populāri kāpēju vidū, tāpēc jārēķinās ar intensīvu kustību tajos! Ir kāpēji, kas dodas uz augšu, un ir sasaites, kuras laižas lejā. Visu laiku ir krītošu ledus gabalu risks, tāpēc saglabāt modrību ir īpaši svarīgi."

Iespaidīgs piedzīvojums kāpējiem bija arī sektora Kong Vinter apmeklējums. Šajā sektorā vienīgā piekļuve maršrutiem ir no augšas -  nolaižoties un pēc tam izkāpjot no aizas. Kong Vinter sektorā pieejami vairāki maršruti no WI3 līdz WI5 kategorijām. Pēc nolaišanās var kāpt augšā pa to pašu līniju, vai uzturēties aizā ilgāk, izkāpjot vairākus maršrutus. Tika izvēlēts otrais scenārijs, izbaudot gan Kong Bore, gan Kong Vinter leduskritumu piedavātās iespējas. Visu dienu bija intensīva snigšana lielām sniega pārslām, kā arī leduskritumus vietām veidoja pilošais ledus - tā ietekmē gan virves, gan ekipējums apledoja, gan arī kāpējiem radīja lielāku drēgnuma sajūtu. Tā bija gara diena, un autostāvvietā visi atgriezās jau tumsā.

Labs izturības kāpiens bija arī 7 posmus garais Fabrikkfossen. Kaut arī pirmie 5 posmi ir salīdzinoši vieglas kategorijas, darbs ar virvju un ekipējuma menedžmentu, kā arī visa diena maršrutā padarīja to par visai lielu izaicinājumu. Septiņu posmu garumā tika izbaudīti dažādi ledus veidi - gan trausls un gaisa burbuļiem pildīts ledus, gan pilošs ledus, atsevišķos posmos ļoti ciets ledus, izlaužot lielas lēcas pie cirtiena. Lēzenākās vietās ledus bija jāattīra no pamatīgas sniega kārtas.

Protams, bija arī mazas traumas - kādam pārsista uzacs, vairāki saskrāpēti deguni, kā arī daudzie zilumi uz kājām. Taču kopumā braucienu var raksturot kā ļoti veiksmīgu, ņemot vērā, cik bīstama nodarbošanās ir leduskāpšana.

Neiztikām arī bez salšanas. Lai ledus būtu kvalitatīvs un labi, droši kāpjams, tam ir jāuzsalst. Līdz ar to ir pilnīgi pašsaprotams, ka aktivitātes notiks pie zemām gaisa temperatūrām un ka būs jārēķinās ar nelielas salšanas radītu diskomfortu. Kādam pietiek ar vienkārši biezākiem cimdiem. Kādam siltāk paliek pēc saldas tējas. Vēl kādam salst rokas pat ar bieziem cimdiem un sildeņiem. Vislabāk sasilda tieši kustība. Tāpēc visu laiku jāpiedomā kaut vai mazliet pakustēties, ja maršrutā ilgu laiku sanāk veltīt kāpšanas biedra drošināšanai.

Liels sagatavošanās darbs tika ieguldīts regulāros mājas treniņos - jo īpaši 35 metrus augstajā tornī Olainē. Kāpējiem šoreiz līdzi nebija “Kāpšanas torņa” dibinātājs Mārtiņš Markuss, taču viņš nodrošināja lielu daļu tehnisko darbu, lai sagatavošanās treniņi varētu notikt.

Mārtiņš atzīst, ka šādi leduskāpšanas braucieni ir ļoti noderīgi, lai pieredzējušie alpīnisti nodotu savas zināšanas un iemaņas jaunajiem kāpējiem. Kaut arī "Kāpšanas tornī" ir daudz iespēju kvalitatīvi trenēties sarežģītiem maršrutiem, pabūt uz īsta leduskrituma ziemas apstākļos ir vislabākā pieredze. WI5 un WI6 kategorijas maršrutu izkāpšanai nepieciešama laba fiziskā un tehniskā sagatavotība, ledus ir pilnīgi vertikāls, vietām trauslāks, līdz ar to katrai kustībai jābūt īpaši pārdomātai. Prieks, ka izdevās braucēju komandai piesaistīt arī kāpšanas kluba "Liepāja" pārstāvi Oskaru Raģi, kuram šī bija vērtīga pieredze, darbojoties kopā ar "Kāpšanas torņa" mentoru Jāni Ventiņu. Šādi klubu apvienotie kāpšanas braucieni noteikti jāturpina, jo kopā mēs varam paveikt vairāk.

"Kāpšanas tornis" ir alpīnisma klubs, kas izveidots 2018.gadā un sevī apvieno aizrautīgus alpīnistus un kāpšanas sporta entuziastus, piedāvājot iespēju trenēties unikālā 35 metrus augstā tornī. Tornī ir speciāli pielāgota un droša infrastruktūra īpaši sarežģītiem alpīnisma treniņiem, kas šobrīd tāda ir vienīgā Latvijā.

Informāciju sagatavoja kluba "Kāpšanas tornis" pārstāvis Mārtiņš Markuss.

Telefons saziņai: 27146413; e-pasts: [email protected]

Facebook: https://www.facebook.com/share/14TgSLj1mWo/

Instagram: https://www.instagram.com/udenstornis?igsh=anM2eW92cHl5czcx

Nav komentāru

Komentēt